maketēšana

Maketēšanas pionieris ir Pauls Brainerds, kurš 1985. gadā izlaida pirmo datorprogrammu šim nolūkam – Aldus Pagemaker priekš Macintosh datoriem. Mūsdienās pastāv dažādas sarežģītības programmas šim mērķim, kas ļauj maketus veidot ne tikai profesionāļiem, bet arī entuziastiem. Nekad iepriekš vēl nav bijis tik viegli tikt pie vienkārša maketa bez priekšzināšanām. Protams, profesionāli izstrādātie maketi ir pilnīgi citā līmenī un ir jābūt padziļinātām zināšanām par katru niansi.

Pats maketēšanas process ir datorprogrammatūras izmantošana, lai, savstarpēji savietojot dažādus elementus (teksts, attēli, grafiki, ilustrācijas, grafiskā dizaina elementi u.c.) iegūtu kvalitatīvu dokumentu, ko pēc tam ir iespējams nodrukāt vai publicēt tiešsaitē. Galvenais maketēšanas mērķis ir iegūt viegli uztveramu materiālu, neatkarīgi kas tas būtu – vizītkarte, brošūra, stends, web baneris, prezentācija, e-pasta sagatave u.c.    

Katrai no šīm 3 programmām ir sava pamatfunkcija, priekšrocības un trūkumi. Tomēr bieži mēdz būt situācijas, kad programmas tiek izmantotas lietām, kas tām nav paredzētas. Šis noved pie situācijas, kad darbs ar maketa failiem ir ļoti neefektīvs un laikietilpīgs.

Adobe InDesign – maketu izstrādes programma. Tajā ir ļoti daudz iespēju ļoti precīzai informācijas izkārtošanai un tekstu noformēšanai. Ideāls risinājums produktiem, kam ir daudz lapaspuses vai informācijas.

Adobe Illustrator – vektorgrafikas izstrādes programma. Piemērota precīzu failu un ilustrāciju izstrādei, kuri ir nemainīgi pie jebkuras izšķirtspējas&nbsp – logotipi, kontūras.

Adobe Photoshop – pilnvērtīga attēlu apstrādes programma. Tajā ir iespējams veikt jebkāda veida korekcijas, sākot ar nelielu pietušēšanu un beidzot ar detalizētu foto manipulāciju.

Maketēšanā ir daudz sīku detaļu, kas ir jāzina, un kuras ir viegli palaist garām. Ikdienā klienta iesniegtajos maketos mēdz būt šādi brīnumi:

• attēlu kvalitāte ir zema, tie ir graudaini
• melnā krāsa, kas nav rich black, sastāv no visām 4 pamatkrāsām
• makets, kas paredzēts drukai, ir sagatavots RGB krāsu sistēmā
• pilnkrāsu drukai paredzētai makets ir sagatavots pantoņos
• drukas failā nav uzliktas pārlaides (bleed) un griešanas krusti (crop marks)
• grafiskie elementi un logotipi ir rastrā, nevis vektoros
• maketa izmērs vai proporcijas neatbilst tam, kas ir nepieciešams
• iesniegtajā maketā teksts ir sagatavots outline, ko nav iespējams rediģēt

Vairumā gadījumu ir iespējams veikt korekcijas šajos failos un tos korekti sagatavot, taču tas aizņem daudz laika un rezultāts reti kad ir perfekts. Mainot krāsu profilus attēli vairs neizkatās tādi kā cerēts, koriģējot tekstu tas aizbīdās vai nobrūk, grafiskie elementi ir graudaini vai ar baltām malām, kā arī dažādas citas problēmas un nepilnības.  

Nav vienotu vadlīniju, kā pareizi veidot maketu un veikt korekcijas tajā. Katrs uzņēmums un maketētājs strādā nedaudz savādāk, taču ir daži pieturas punkti, kas ļauj maketēt efektīvi un ātri. Ievērojot šīs lietas, samazinās maketēšanas laiks, un rezultātā – izmaksas:

• Saturs ir pats svarīgākais. Pirms veidot maketu, ir jāredz visi satura elementi, ko paredzēts iekļaut maketā. Uz satura pamata ir iespējams maksimāli precīzi un ātri izstrādāt atbilstošu maketu. Protams, drīkst mainīt satura informāciju un attēlus, taču kopējam apjomam paliekot nemainīgam, šie labojumi tiks veikti ātri.
• Plānojot labojumus, ir ļoti svarīgi tos apkopot vienuviet. Ir daudz ātrāk (un lētāk) veikt labojumus, ja tie ir vienā garā sarakstā, nekā katrs par sevi. Ir vieglāk uzsākt un ātrāk pabeigt darbu ja nepieciešamās korekcijas ir vienuviet, nevis izkliedētas kā daudzi mazi labojumi.
• Klients pats veic labojumus preview failā vai konkrēti nenorāda lietas kas ir jālabo. Mēdz būt situācijas, kad ir nepieciešams neliels labojums, bet klients labu gribēdams, konkrēti nav pateicis, kas tieši ir jālabo. Rezultātā sanāk iztērēt daudz laika, ejot cauri pilnīgi visam maketam un salīdzinot to ar iepriekšējo versiju, lai atrastu un korekti ieviestu šos mazos labojumus.